Aigars Prūsis 🇱🇻

Viens no Lietuvas ekonomiskajiem panākumiem ir spēcīgi reģioni, kuru izaugsmi veicinājusi arī vienmērīgāka infrastruktūras attīstība. Labs piemērs ir Palangas lidosta, kas apkalpo Rietumlietuvas reģionu. Arvien ciešāk šajā reģionā iekļaujas arī Liepāja un Dienvidkurzeme. Palangā latviešu valodu dzird aizvien biežāk - gan regulāro reisu, gan tūrisma operatoru organizēto čarterlidojumu dēļ. Ar "airBaltic" iespējams tieši aizlidot arī uz Rīgu. Tikmēr Liepājas lidostā valda klusums. Latvijas aviācijas attīstības smaguma centrs joprojām Rīga. Lietuvā trīs starptautiskās lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga, kas darbojas viena valsts uzņēmuma pārvaldībā. Latvijā lidostu pārvaldība ir sadrumstalota, tāpēc Liepājas lidosta jāuztur pašvaldībai. Ja pilsēta to nedarītu, vērtīga un dārga infrastruktūra kļūtu nederīga. Divas līdzīgas kaimiņvalstis, bet dažāda pieeja un atšķirīgas attīstības iespējas. Labi redzams, kas strādā labāk. – at Palanga, Lietuva

Lai arī pagalam novēloti un pirms Rīgas bez 4 joslu posmiem iztikt būs aizvien grūtāk, taču A9 šosejas uzlabojumi labi pamanāmi. Un tas ļoti priecē, jo nav nekā svarīgāka par cilvēka dzīvībām! – at Mārupe, Latvija

Baltijas valstu lielākie karakuģi šodien draudzīgi kopā. – at Liepāja, Latvija

#Liepājā ideāls oktobra noslēgums. – at Liepāja, Latvija

Negaidīta un sirsnīga tikšanās ar Andri Zīderu šorīt sanāca. Vīrs, kuru salauzt nespēja pat divi izsūtījumi uz Sibīriju. Komunistiskā sistēma viņu 20 garus gadus spīdzināja un nevarēja pieveikt. Okupanti aizliedza atgriezties Latvijā, taču viņš izcīnīja savu ceļu atpakaļ uz mājām. Tikšanās ar šādiem cilvēkiem liek dziļi paklanīties viņu gara spēka priekšā un patiesi novērtēt brīvību, kas mums ir šodien. – at Liepāja, Latvija

Gatavojoties Kramatorskas aizstāvēānai, pilsēta tiek gatavota, lai krieviem tās ieņemšana maksātu nesamērīgi dārgi. Daudzviet ne vien prettanku šķēršļi un dzeloņdrāšu joslas, bet klajumos un pat uz ielām izlikti pretkājnieku drāšu pinumi. Mijiedarbībā ar dabisko vides apaugumu militārie inženieri to uzskata par vienu no viltīgākajiem un visefektīvākajiem šķēršļiem. Šādi pinumi teritorijas padara grūti šķērsojamas, īpaši dabiskajā apaugumā, kad šķēršļus kājniekiem neiespējami pamanīt. Drāšu šķēršļi ir bīstami arī tehnikai, jo iebracot tādā pinumā, tiek sabojāta ritošā daļa. Zinot, kādai kaimiņvalstij dzīvojam blakus un kāds robežu apdraudējums pastāv, par šādu šķēršļu iegādi vai pat izgatavošanu noteikti jādomā ar @Latvijas_armija. Šāda veida mazpamanāmie inženiertehniskie šķēršļi sniedz milzīgu taktisko priekšrocību par relatīvi zemām izmaksām. Savukārt dēļ robežas infrastruktūras pasargāšanas @Iekslietas šo rīku izmatošanu vērts uzstādīt vietās, kur nelegālā robežšķērsošana rada vislielāko noslodzi robežsargiem. – at Liepāja, Latvija

Zinot, ka mūsu Temīda par maznozīmīgākiem pārkāpumiem vai nepārdomātām kļūdām bijusi krietni bargāka, iznīcinot reputāciju, biznesu un psiholoģisko veselību, no drošības un audzinošās ietekmes viedokļa šāds prokurora lēmums tomēr nešķiet adekvāts :( Labprāt uzzinātu juridiskajās lietās zinošo kā @SaulisVarpins un @AZvejsalnieks viedokli par prokurora lēmumu. liepajniekiem.lv/zinas/krimi…

Tramvajam pie mūsu mājām šovakar jāpiebremzē, būvnieki atveduši iespaidīgu izmēru ekskavatoru. Vēl viena grantētā Vecliepājas ieliņa tiek pārbūvēta un tiks noasfaltēta. – at Liepāja, Latvija

Tiem, kuri priecājās par "režīma maiņu" Serbijā, vajadzētu izlasīt, ko solīja un ko darīs vēlēšanās uzvarējušie politiķi. – at Liepāja, Latvija

Daudzi būs dzirdējuši par Ukrainas pilsētu Oleški, kas tika smagi izpostīta karadarbībā un Kahovkas HES spridzināšanas izraisītajos plūdos. Tur joprojām palikušie iedzīvotāji turpina ciest no Krievijas okupācijas, un stāvoklis ir kļuvis tik smags, ka cilvēkiem jau trūkst pārtika un sācies bads. Visticamāk, daudzi nemaz nezina, ka vēl salīdzinoši nesen Oleškiem bija cits nosaukums - Cjurupinska. 1928. gadā šādu nosaukumu vietai piešķīra par godu ukraiņu boļševikam Oleksandram Cjurupam, kurš pēc 1917. gada vadīja Padomju Krievijas pārtikas komisariātu, Valsts plāna komiteju un bija ārējās tirdzniecības komisārs. Tieši viņš 1918. gadā boļševiku Centrālkomitejai ierosināja ieviest "pārtikas diktatūru" un kļuva par faktisko piespiedu pārtikas rekvizēšanas arhitektu. Cjurupas īstenotā politika bija cēlonis katastrofālajam badam Krievijas Pievolgā un Ukrainā no 1921. līdz 1922. gadam, kurā bojā gāja aptuveni 5 miljoni cilvēku. Cjurupas izstrādātā bada mehānisma efektivitāte boļševikiem lieti noderēja vēlāk, kad Staļina režīms 1932. gadā mākslīgi izraisīja Golodomoru kā genocīda ieroci pret ukraiņiem. Neskatoties uz šo drausmīgo pagātni, Cjurupinska pēc Ukrainas neatkarības pasludināšanas visās vēlēšanās tradicionāli atbalstīja Ukrainas Komunistisko partiju. Tāpat kā Hersonā, Melitopolē un Berdjanskā, aptuveni divas trešdaļas balsu šeit ierasti saņēma izteikti promaskaviskā Reģionu partija. Kad 2014. gadā Reģionu partija sabruka, Cjurupinskas iedzīvotāji vēlēšanās deva priekšroku "Opozīcijas blokam", kas piederēja ietekmīgajam Donbasa oligarhu klanam ar Rinatu Ahmetovu un Dmitriju Firtašu priekšgalā. Savu vēsturisko nosaukumu pilsēta atguva tikai 2016. gadā, kad Ukrainā sākās dekomunizācijas process. Līdzīgi kā citviet Hersonas un Donbasa reģionos, nosaukuma atjaunošanai desmitgadēm sīvi pretojās vietējie padomju mantojuma atbalstītāji. Šobrīd ir radusies cerība, ka atlikušos Olešku iedzīvotājus vēl būs iespējams izglābt. Pamiera izsludināšanas panākšanā iesaistījās ASV pirmā lēdija Melānija Trampa, un šķiet, ka panākto vienošanos respektē abas karojošās puses. Tādējādi ir radīts būtisks precedents tiešai komunikācijai, taču vai tas spēs novest pie plašāka pamiera frontē, pagaidām neviens īsti nezina. Lai gan Krievijas propaganda nemitīgi apgalvo, ka līdzīgi kā Doņeckas un Luganskas reģionos arī Zaporožjes un Hersonas teritorijās valdīja liels atbalsts okupācijai, reālie fakti liecina par ko pilnīgi pretēju. Krievu iebrukums izrādījās tik nežēlīgs un postošs, ka vairāk nekā 80% valsts un vietvaru iestāžu darbinieku izpildīja Kijevas rīkojumus un atteicās sadarboties ar okupantiem. Tāpat okupētās reģiona daļas ir pametuši ~70% vietējo iedzīvotāju. Karadarbības nodarītais posts un demogrāfiskās izmaiņas tik milzīgas, ka par reālo stāvokli trauksmi sāk celt pat kareivīgākie Kremļa propagandisti. Dienvidaustrumu Ukraina, kas savulaik skaitījās viens no pasaulē desmit industrializētākajiem un ar dabas resursiem bagātākajiem reģioniem, faktiski ir pārvērtusies par nedzīvu teritoriju. whitehouse.gov/briefings-sta…

Zem Palestīnas karogiem, kas jau sen simbolizē ne tikai Palestīnu, notiek Eiropas islamizācija un okupācija. Spēcīga @AnitaDaukste saruna ar izcilo Gundaru Āboliņu. youtu.be/_P-1uLm7DJ0?is=vy9f… – at Liepāja, Latvija

Kaķis atbraucis. – at Liepāja, Latvija

Pie rallija vēstures ekspozīcijas "Garage 1965" ēkas #Liepājā noparkojušies arī aizgājušo laiku kravas auto, viens no tiem īsts sacensību spēkrats! – at Liepāja, Latvija

Pie mums atkal top kino, šoreiz romāna "Meitene ar pūķa tetovējumu" ekranizējums. #Liepāja kļuvusi par Zviedriju. – at Liepāja, Latvija

Mani ir grūti pārsteigt, bet šoreiz viņiem tas izdevās. – at Liepāja, Latvija

Līdz kādam ārprātam esam nonākuši, ka parlamentam jānodarbojas ar neprasmīgi vadītas valsts kapitālsabiedrības vēsturisko zīmolu saglabāšanu? – at Liepāja, Latvija

Izskatās tik nomācoši un bezcerīgi, ka aiz 30 vajadzēja pielikt punktu, lai būtu vietu raksturojošs nosaukums. – at Riga, Latvia

Jaunliepājas sardzē. – at Liepāja, Latvija

Šovakar pie mums ir tā. Tur tālāk ir zviedru Gotlande, tuvāk nekā līdz Rīgai. – at Liepāja, Latvija

Palestīnas dēļ protestē miljoni, politiķi un slavenības sacenšas solidaritātes apliecinājumos. Zem palestīniešu karogiem Eiropā notiek masu nekārtības. Tajā pat laikā praktiski nekādas uzmanības Āfrikas kristiešu vajāšanām un slepkavošanai. Nigērijā no 2019. līdz 2025. gadam nogalināti vairāk nekā 22 000 kristiešu. Arī Kongo musulmaņu teroristi slaktē ticīgos un uzbrūk baznīcām, upuru skaits ir šausminošs. Tikmēr Eiropā absolūts vairums nelegālo migrantu ir musulmaņi, bet ES lielvalstis baidās būt apņēmīgas padarīt ārējās robežas drošas un svešiniekiem slēgtas. opendoorsuk.org/news/latest-… – at Liepāja, Latvija