Kolēģi no vecās nodaļas regulāri pārmet, kāpēc nenāku ciemos pļāpāt. Diemžēl man nav gana daudz drosmes, lai pateiktu, ka vaina nav ne viņos, ne manī, bet gan tajā, ka mums nekad nav bijis nekā kopīga un man nav skaidrs, kā viņi to nekad nebija pamanījuši.
Nocirst rokas tiem (medijiem), kuri pat virsrakstā joprojām liek frāzi “jaunais koronavīruss”. Ar gripas mūžu nesalīdzināt, bet šāds formulējums tāpat jau kļuvis pilnīgi lieks un muļķīgs.
Patīk zem šādiem tvītiem daudz jauna par sevi uzzināt.
Gandrīz notriecu cilvēku, jo pārītis uz ietves skaidroja attiecības, un viens no abiem tika uzgrūsts man virsū. Love hurts.
Šodien nominācijā "Interneta idiots" uzvar cilvēkam līdzīgs radījums, kas pie raksta par PVD aicinājumu neiegādāties Talsu zivju kombināta produkciju (nevar pierādīt produkta izcelsmi), paziņoja, ka nevienam nekas nav jāpierāda un visiem tagad par spīti ir jāpērk. Priceless.
Twitter atsūtīja paldiesu par to, ka ziņoju par šo tvītu, jo tas pārkāpjot viņu rules against the harassment. No shit, ka pārkāpj, tikai žēl, ka viņi labākajā gadījumā to izdzēsīs un citu seku nebūs.
Tikko redzēju auto, kur priekšējā sēdeklī ir bērna sēdeklis, kurā savukārt ielikta alus pudele. Prioritātes.
1. diena pēc atvaļinājuma - gribēt uzrakstīt "understandable", uzrakstīt "understable", dusmoties, kāpēc Grammarly domā, ka neprotu rakstīt.
Tas ļaunais smaids, kad Tavu acīmredzami sarkastisko tvītu ielaiko kāds kartupelis, kuram tas liekas absolūti nopietni.