causa (@ribentrops) profile picture
Joined April 2009
Photo by causa (@ribentrops)Photo by causa (@ribentrops)Photo by causa (@ribentrops)Photo by causa (@ribentrops)Photo by causa (@ribentrops)Photo by causa (@ribentrops)Photo by causa (@ribentrops)Photo by causa (@ribentrops)Photo by causa (@ribentrops)Photo by causa (@ribentrops)
Kulbergs biedēja mūs ar nepopulāriem lēmumiem. Nebija skaidrs gan, kas tie varētu būt. Ne jau ministriju apvienošana. Vai nevar būt tā, ka šie lēmumi varētu būt slēpta Latvenergo, VAS"Latvijas meži" privatizācija?🤔
Apbrīnojami, ka twitter ir diezgan daudz labas informācijas par Attīstības fondu (kā šī). Bet medijos tas viss parādās minimāli, kaut reāli tas ir svarīgākais valdības darbs. Visas tās budžeta griešanas ir neskaidrā nākotnē, bet šo dzen cauri steidzami, pieņemu ar Šlesera balsīm.
3
47
Konstrukcija ir tāda, lai AS un LPV partiju patiesā labuma guvēji beidzot varētu tikt pie atlikušajiem vērtīgajiem valsts aktīviem.
Attīstības fonds: pareizi mērķi, bīstama konstrukcija Latvijas Attīstības fonds ir viena no valdības deklarācijas centrālajām iecerēm. Tam ir trīs mērķi: pārvaldīt valsts aktīvus profesionālāk, radīt ilgtermiņa kapitālu ekonomikas pārveidei un stimulēt ekonomiku 2028.–2029. gadā, kad samazināsies ES fondu finansējums. Visus trīs atbalstu. Iebilstu pret konstrukciju. Kas ir piedāvāts Fonds būtu holdings, kurā sākotnēji apvienotu valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās: Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Valsts nekustamajos īpašumos, Latvijas Loto, Tet, LMT un AST. Fonds emitētu nenodrošinātas obligācijas līdz 2 miljardiem eiro. Pirmā problēma: īss parāds, ilgi ieguldījumi Mājokļi, ēku atjaunošana un aizsardzības ražotnes atmaksājas 10-15 gados. Obligācijas būs jāatmaksā daudz ātrāk, lai gan to termiņi vēl nav publiskoti. Dzēšanas brīdī nauda joprojām būs ieguldīta ilgtermiņa projektos, tāpēc obligācijas būs jāpārfinansē par tā brīža tirgus likmēm. Ja tirgus būs nelabvēlīgs, paliks divas izejas: novirzīt dividendes, kas citkārt nonāktu budžetā, vai privatizēt LVM/Latvenergo. Pirmā tikai pārvieto budžeta caurumu. Otrā rada risku, ka stratēģiski aktīvi tiek pārdoti zem to vērtības, un oponenti to pasniegs kā slēpto mērķi jau no paša sākuma. Politiskā cena būs augsta. Vēl viens neatbildēts jautājums: ja Eurostat fondu klasificēs valdības sektorā, tā parāds tik un tā būs valsts parāds, tikai dārgāks. Otrā problēma: konglomerāts nav pārvaldība Mežsaimniecība, enerģētika, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles ir pilnīgi atšķirīgi biznesi ar dažādiem regulatoriem, riskiem un kapitāla vajadzībām. Viena padome nevar būt kompetenta visos. Uzņēmumiem jau ir savas padomes, un valdības darbs ir panākt, ka tās strādā. Vēl viena virsstruktūra to neatrisina. Alternatīva: sekmīgais Lietuvas valsts uzņēmumu pārvaldes modelis Lietuva savus valsts uzņēmumus neapvienoja. Tā izveidoja spēcīgu koordinācijas centru, sakārtoja portfeli un katram uzņēmumam noteica skaidrus mērķus. Kapitāla atdeve pieauga no 0,1 % 2009. gadā līdz 9 % 2024. gadā. Latvijā koordinatora loma jau ir Valsts kancelejai. Tai vajag mandātu un resursus, lai ieviestu šādu kārtību:
– Saeimas apstiprinātu īpašumpolitiku ar mērķi katram uzņēmumam;
– publisku gaidu vēstuli katram uzņēmumam ar finanšu un nefinanšu mērķiem;
– padomes visos komercuzņēmumos, kur vismaz puse locekļu ir neatkarīgi;
– ministriju iesaisti tikai caur akcionāru sapulci;
– nekomerciālo uzņēmumu nodalīšanu no komerciālā portfeļa;
– konsolidētu gada pārskatu Saeimai. Kā finansēt fondu Fondam vajag pašu kapitālu, nevis parādu, un avoti jau ir:
– Tet/LMT darījums valstij var dot vairāk nekā 300 miljonus eiro.
– Valsts kontrole konstatējusi, ka LVM brīvie līdzekļi var pārsniegt 405 miljonus.
– Daļu dividenžu var dot Latvenergo un citi uzņēmumi.
– Valsts nekustamo īpašumu pašu kapitāla atdeve ir 0,53 %, tāpēc neprofilēto īpašumu pārdošana atbrīvotu kapitālu. Kopā tie ir aptuveni 0,5–1 miljards eiro vairāku gadu laikā. Tas ir mazāk nekā obligācijas, taču šī ir garā nauda, kas nav jāpārfinansē. Turklāt pirmajos gados fonds lietderīgi nespēs ieguldīt vairāk. Fonda loma: garantētājs, nevis galvenais investors Latvijā kapitāla netrūkst. Pensiju 2. līmenī vien ir vairāk nekā 11 miljardi eiro, un vēl ir noguldījumi bankās. Trūkst mehānisma, kas šo naudu novirza investīcijās. Fondam jādarbojas uz Altum bāzes kā garantētājam un līdzinvestoram. Tas uzņemas daļu riska, lai pensiju fondi un bankas finansētu eksportu un aizsardzības ražošanu. Tā ar mazāk valsts naudas var piesaistīt vairāk investīciju, un projektus atlasa tirgus, nevis politiķi. Secinājums Attīstības fonda mērķi ir pareizi. Taču labu pārvaldību nevar nopirkt ar obligācijām. Drošāks ceļš uz to pašu rezultātu ir skaidri pārvaldīt uzņēmumus vienlaikus prasot rezultātus, kā pienākas īpašniekam un izveidot Attīstības fondu liekot pamatā kapitālu.
1
3
1
10
339
Apbrīnojami, ka twitter ir diezgan daudz labas informācijas par Attīstības fondu (kā šī). Bet medijos tas viss parādās minimāli, kaut reāli tas ir svarīgākais valdības darbs. Visas tās budžeta griešanas ir neskaidrā nākotnē, bet šo dzen cauri steidzami, pieņemu ar Šlesera balsīm.
Attīstības fonds: pareizi mērķi, bīstama konstrukcija Latvijas Attīstības fonds ir viena no valdības deklarācijas centrālajām iecerēm. Tam ir trīs mērķi: pārvaldīt valsts aktīvus profesionālāk, radīt ilgtermiņa kapitālu ekonomikas pārveidei un stimulēt ekonomiku 2028.–2029. gadā, kad samazināsies ES fondu finansējums. Visus trīs atbalstu. Iebilstu pret konstrukciju. Kas ir piedāvāts Fonds būtu holdings, kurā sākotnēji apvienotu valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās: Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Valsts nekustamajos īpašumos, Latvijas Loto, Tet, LMT un AST. Fonds emitētu nenodrošinātas obligācijas līdz 2 miljardiem eiro. Pirmā problēma: īss parāds, ilgi ieguldījumi Mājokļi, ēku atjaunošana un aizsardzības ražotnes atmaksājas 10-15 gados. Obligācijas būs jāatmaksā daudz ātrāk, lai gan to termiņi vēl nav publiskoti. Dzēšanas brīdī nauda joprojām būs ieguldīta ilgtermiņa projektos, tāpēc obligācijas būs jāpārfinansē par tā brīža tirgus likmēm. Ja tirgus būs nelabvēlīgs, paliks divas izejas: novirzīt dividendes, kas citkārt nonāktu budžetā, vai privatizēt LVM/Latvenergo. Pirmā tikai pārvieto budžeta caurumu. Otrā rada risku, ka stratēģiski aktīvi tiek pārdoti zem to vērtības, un oponenti to pasniegs kā slēpto mērķi jau no paša sākuma. Politiskā cena būs augsta. Vēl viens neatbildēts jautājums: ja Eurostat fondu klasificēs valdības sektorā, tā parāds tik un tā būs valsts parāds, tikai dārgāks. Otrā problēma: konglomerāts nav pārvaldība Mežsaimniecība, enerģētika, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles ir pilnīgi atšķirīgi biznesi ar dažādiem regulatoriem, riskiem un kapitāla vajadzībām. Viena padome nevar būt kompetenta visos. Uzņēmumiem jau ir savas padomes, un valdības darbs ir panākt, ka tās strādā. Vēl viena virsstruktūra to neatrisina. Alternatīva: sekmīgais Lietuvas valsts uzņēmumu pārvaldes modelis Lietuva savus valsts uzņēmumus neapvienoja. Tā izveidoja spēcīgu koordinācijas centru, sakārtoja portfeli un katram uzņēmumam noteica skaidrus mērķus. Kapitāla atdeve pieauga no 0,1 % 2009. gadā līdz 9 % 2024. gadā. Latvijā koordinatora loma jau ir Valsts kancelejai. Tai vajag mandātu un resursus, lai ieviestu šādu kārtību:
– Saeimas apstiprinātu īpašumpolitiku ar mērķi katram uzņēmumam;
– publisku gaidu vēstuli katram uzņēmumam ar finanšu un nefinanšu mērķiem;
– padomes visos komercuzņēmumos, kur vismaz puse locekļu ir neatkarīgi;
– ministriju iesaisti tikai caur akcionāru sapulci;
– nekomerciālo uzņēmumu nodalīšanu no komerciālā portfeļa;
– konsolidētu gada pārskatu Saeimai. Kā finansēt fondu Fondam vajag pašu kapitālu, nevis parādu, un avoti jau ir:
– Tet/LMT darījums valstij var dot vairāk nekā 300 miljonus eiro.
– Valsts kontrole konstatējusi, ka LVM brīvie līdzekļi var pārsniegt 405 miljonus.
– Daļu dividenžu var dot Latvenergo un citi uzņēmumi.
– Valsts nekustamo īpašumu pašu kapitāla atdeve ir 0,53 %, tāpēc neprofilēto īpašumu pārdošana atbrīvotu kapitālu. Kopā tie ir aptuveni 0,5–1 miljards eiro vairāku gadu laikā. Tas ir mazāk nekā obligācijas, taču šī ir garā nauda, kas nav jāpārfinansē. Turklāt pirmajos gados fonds lietderīgi nespēs ieguldīt vairāk. Fonda loma: garantētājs, nevis galvenais investors Latvijā kapitāla netrūkst. Pensiju 2. līmenī vien ir vairāk nekā 11 miljardi eiro, un vēl ir noguldījumi bankās. Trūkst mehānisma, kas šo naudu novirza investīcijās. Fondam jādarbojas uz Altum bāzes kā garantētājam un līdzinvestoram. Tas uzņemas daļu riska, lai pensiju fondi un bankas finansētu eksportu un aizsardzības ražošanu. Tā ar mazāk valsts naudas var piesaistīt vairāk investīciju, un projektus atlasa tirgus, nevis politiķi. Secinājums Attīstības fonda mērķi ir pareizi. Taču labu pārvaldību nevar nopirkt ar obligācijām. Drošāks ceļš uz to pašu rezultātu ir skaidri pārvaldīt uzņēmumus vienlaikus prasot rezultātus, kā pienākas īpašniekam un izveidot Attīstības fondu liekot pamatā kapitālu.
3
8
2
27
804
Replying to @andrislov
Valsts komercuzņēmumi ir jāprivatizē. Latvijas Lotto, Tet, LMT, airBaltic ir droši privatizējami. Bet valstij piederošiem infrastruktūras uzņēmumiem kā Latvenergo, AST, LVM jānodrošina citu nozaru attīstība, tie nav jāprivatizē. Un tad ir valsts uzņēmumi, kuru mērķis nav peļņa - teātri, slimnīcas utml.
7
3
1
19
800
Attīstības fonds: pareizi mērķi, bīstama konstrukcija Latvijas Attīstības fonds ir viena no valdības deklarācijas centrālajām iecerēm. Tam ir trīs mērķi: pārvaldīt valsts aktīvus profesionālāk, radīt ilgtermiņa kapitālu ekonomikas pārveidei un stimulēt ekonomiku 2028.–2029. gadā, kad samazināsies ES fondu finansējums. Visus trīs atbalstu. Iebilstu pret konstrukciju. Kas ir piedāvāts Fonds būtu holdings, kurā sākotnēji apvienotu valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās: Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Valsts nekustamajos īpašumos, Latvijas Loto, Tet, LMT un AST. Fonds emitētu nenodrošinātas obligācijas līdz 2 miljardiem eiro. Pirmā problēma: īss parāds, ilgi ieguldījumi Mājokļi, ēku atjaunošana un aizsardzības ražotnes atmaksājas 10-15 gados. Obligācijas būs jāatmaksā daudz ātrāk, lai gan to termiņi vēl nav publiskoti. Dzēšanas brīdī nauda joprojām būs ieguldīta ilgtermiņa projektos, tāpēc obligācijas būs jāpārfinansē par tā brīža tirgus likmēm. Ja tirgus būs nelabvēlīgs, paliks divas izejas: novirzīt dividendes, kas citkārt nonāktu budžetā, vai privatizēt LVM/Latvenergo. Pirmā tikai pārvieto budžeta caurumu. Otrā rada risku, ka stratēģiski aktīvi tiek pārdoti zem to vērtības, un oponenti to pasniegs kā slēpto mērķi jau no paša sākuma. Politiskā cena būs augsta. Vēl viens neatbildēts jautājums: ja Eurostat fondu klasificēs valdības sektorā, tā parāds tik un tā būs valsts parāds, tikai dārgāks. Otrā problēma: konglomerāts nav pārvaldība Mežsaimniecība, enerģētika, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles ir pilnīgi atšķirīgi biznesi ar dažādiem regulatoriem, riskiem un kapitāla vajadzībām. Viena padome nevar būt kompetenta visos. Uzņēmumiem jau ir savas padomes, un valdības darbs ir panākt, ka tās strādā. Vēl viena virsstruktūra to neatrisina. Alternatīva: sekmīgais Lietuvas valsts uzņēmumu pārvaldes modelis Lietuva savus valsts uzņēmumus neapvienoja. Tā izveidoja spēcīgu koordinācijas centru, sakārtoja portfeli un katram uzņēmumam noteica skaidrus mērķus. Kapitāla atdeve pieauga no 0,1 % 2009. gadā līdz 9 % 2024. gadā. Latvijā koordinatora loma jau ir Valsts kancelejai. Tai vajag mandātu un resursus, lai ieviestu šādu kārtību:
– Saeimas apstiprinātu īpašumpolitiku ar mērķi katram uzņēmumam;
– publisku gaidu vēstuli katram uzņēmumam ar finanšu un nefinanšu mērķiem;
– padomes visos komercuzņēmumos, kur vismaz puse locekļu ir neatkarīgi;
– ministriju iesaisti tikai caur akcionāru sapulci;
– nekomerciālo uzņēmumu nodalīšanu no komerciālā portfeļa;
– konsolidētu gada pārskatu Saeimai. Kā finansēt fondu Fondam vajag pašu kapitālu, nevis parādu, un avoti jau ir:
– Tet/LMT darījums valstij var dot vairāk nekā 300 miljonus eiro.
– Valsts kontrole konstatējusi, ka LVM brīvie līdzekļi var pārsniegt 405 miljonus.
– Daļu dividenžu var dot Latvenergo un citi uzņēmumi.
– Valsts nekustamo īpašumu pašu kapitāla atdeve ir 0,53 %, tāpēc neprofilēto īpašumu pārdošana atbrīvotu kapitālu. Kopā tie ir aptuveni 0,5–1 miljards eiro vairāku gadu laikā. Tas ir mazāk nekā obligācijas, taču šī ir garā nauda, kas nav jāpārfinansē. Turklāt pirmajos gados fonds lietderīgi nespēs ieguldīt vairāk. Fonda loma: garantētājs, nevis galvenais investors Latvijā kapitāla netrūkst. Pensiju 2. līmenī vien ir vairāk nekā 11 miljardi eiro, un vēl ir noguldījumi bankās. Trūkst mehānisma, kas šo naudu novirza investīcijās. Fondam jādarbojas uz Altum bāzes kā garantētājam un līdzinvestoram. Tas uzņemas daļu riska, lai pensiju fondi un bankas finansētu eksportu un aizsardzības ražošanu. Tā ar mazāk valsts naudas var piesaistīt vairāk investīciju, un projektus atlasa tirgus, nevis politiķi. Secinājums Attīstības fonda mērķi ir pareizi. Taču labu pārvaldību nevar nopirkt ar obligācijām. Drošāks ceļš uz to pašu rezultātu ir skaidri pārvaldīt uzņēmumus vienlaikus prasot rezultātus, kā pienākas īpašniekam un izveidot Attīstības fondu liekot pamatā kapitālu.
14
15
6
76
10,310
Te var aptuveni saprast, uz kurieni kuģi stūrē😆
7
11
1
40
4,071
Ministru prezidenta biroja vadītājs uzskata, ka šajā kontekstā viņu varēja pārprast.... Raksts ir par budžeta taupīšanu. Mareks saka, ka zina kur ietaupīt un min konkrētu mediju un līgumus. Bet domāts esot kaut kā savādāk... Lohi ir visi apkār, Mareks ir kā Dartanjans, viss baltā..
Replying to @evita_purina
Jūs maigi sakot, mānaties. Es nevienam nedraudu. Atbildot uz Jūsu jautājumu, man tas atgādina, ka Jūs manipulējat ar saviem pieņēmumiem…
2
2
22
817
🚨 NO KARĀ PLOSĪTĀS UKRAINAS TIEŠI PIE REISA UZ MASKAVU. BIZNESS KĀ PARASTI?! Šo bildi uzņēmu pagājušajā nedēļā Rīgas autoostā, tikko iebraucot no Ukrainas. Rīga - Maskava. 2026. gads. 🚌 Kamēr Ukraina asiņo par brīvību un savu pastāvēšanu, mēs šeit turpinām spēlēt ''biznesu kā parasti''. Reisi uz agresorvalsts galvaspilsētu, graudu tranzīts, atvērtas robežas. Taču vissmagākais ir redzēt, kas notiek tepat uz vietas. Piektajā kara gadā mēs paši ar savu klusēšanu un piekāpšanos turpinām uzturēt divkopienu valsti. Okupantu valoda skan visur - slimnīcās, pastā, valsts iestādēs, veikalos. Mēs par savu nodokļu maksātāju naudu finansējam un stiprinām šo divkopienu telpu – uzturam krievu kultūru un teātrus, uz valsts un pašvaldību skatuvēm skan izrādes agresora valodā, radio ēters ir pilns ar krievu stacijām, bet veikalu plauktos un uz ēku sienām joprojām netraucēti dzīvo sveša impērijas vide. Mūsu tauta pati ir izsūtīta, mocīta un okupēta. Kā mēs varam būt tik vienaldzīgi? Kur ir palikusi latviešu pašcieņa, morālā stāja un mugurkauls? Neviens cits mūsu vietā nenostāsies par Latviju, ja mēs paši turpināsim tolerēt klusu rusifikāciju savā zemē. #AtkrieviskoLatviju #krievholisms #Ukraina #ValstsValoda #Pašcieņa #Mugurkauls #NEsatiekamiesČehovā #BoikotsČehovaTeātrim #rusifikācija #ParLatviju
2
21
60
768
Skaists dabas skats…
The Crimean Bridge had collapsed after a massive Ukrainian attack.
3
9
1
96
1,911
McFaul: Assuming Putin will calm down once he gets what he wants is very dangerous. That's not the Putin I negotiated with. Give him Donbas and he'll want more. My formula is simple: more weapons for Ukraine, more sanctions on Russia. 1/
67
901
12
2,796
177,193
Runājot ar ukraiņiem ir kauns. Viņi saka mums paldies, bet mēs vedam viņiem nozagtos graudus. Vienam meita gājusi bojā, bet mums redz grūti robežu slēgt. Paliek nelabi. Gribas izraut sirdi, raudāt un vemt asinis.
31
57
5
648
20,216
Igauņi gaida, ka Latvija rīkosies līdzīgi. Latvijai ir jārīkojas līdzīgi Baltijas vienotības vārdā un valsts saglabāšanas vārdā.
Igaunijas drošības diensta vadītājs: robežšķērsošanas punktu starp Igauniju un Krieviju slēgšana noteikti palīdzētu mazināt drošības riskus Igaunijai. Igaunija sagaida, ka arī Latvija veiks līdzīgus pasākumus. news.err.ee/1610197171/secur…
9
60
2
296
4,736
Igaunijas drošības diensta vadītājs: robežšķērsošanas punktu starp Igauniju un Krieviju slēgšana noteikti palīdzētu mazināt drošības riskus Igaunijai. Igaunija sagaida, ka arī Latvija veiks līdzīgus pasākumus. news.err.ee/1610197171/secur…
7
46
2
158
6,046
Tas neveiklais mirklis, kad mēģini bizīti mazgāt, bet valodas vācelītē vakuums, tāpēc beigās netīšām sanāk pārmest nodokļu nemaksāšanu Latvijas ostās... :)
Atklāta saruna par Krievijas graudiem: kā aiz skaļajiem lozungiem pazūd ekonomiskā realitāte Stividori brīdina: graudu tranzīta aizliegums var skart ne tikai ostas, bet arī nodokļu maksātājus. bnn.lv/intervijas/atklata-sa…
5
7
44
3,331
causa retweeted
5
1
23
1,639
Gaidam Liepājas skaidrojumu kāpēc Latvija nevar aizvērt robežu: - EU neļauj; - Robeža nepieder mums; - 100k strādnieku zaudēs darbu; - Jo, piemēram, Vācija un UK nav savas robežas ar Krieviju aizvērušas. - Citi iemesli.
🚨 BREAKING: Estonia to close all border crossings with Russia from December 1 The announcement was made on X by the country's Foreign Minister, Margus Tsahkna. On November 14, a failed sabotage attempt took place at Threod Systems, an Estonian defence company that manufactures drones. The Estonian government said Russian military intelligence was behind the attempted sabotage. “Russia must understand that hostile actions against Estonia come with consequences. Attempts to intimidate, destabilise, or undermine our security will not go unanswered,” the minister wrote. The authorities in Finland, Latvia and Lithuania have already been informed of the decision.
6
27
287
varbūt arī mēs caram atrast "bumbas" un aizslēgt to austrumu robežu. visam. gan braukāšanai, gan kravām. asins nauda laimi nenes. toties maitā drošību. visiem.
Russians continue to escalate with hybrid warfare against all of us. Europeans must finally find their “balls” as Latvian PM rightly noted. vdd.gov.lv/en/news/press-rel…
6
51
2
217
4,794
Nu mēs varējām pārmaiņas pēc kautko izdarīt pirms igauņiem. Bet nu var arī sekot labam piemēram, ja nevarējām ātrāk savākties.
Following clear evidence that Russia’s military intelligence service GRU, ordered a sabotage attack against an Estonian defence industry company, Estonia will close all Estonian-Russian border crossing points as of 1 December. Russia must understand that hostile actions against Estonia come with consequences. Attempts to intimidate, destabilise, or undermine our security will not go unanswered. Closing the border crossings will reduce Russia’s ability to conduct hostile activities in Estonia and strengthen our efforts to prevent sanctions circumvention. I have informed my Finnish, Latvian, and Lithuanian counterparts of this decision.
2
12
54
1,056
causa retweeted
Ir pēdējais laiks slēgt robežu ar krieviju un baltkrieviju. Katra diena, kad robeža nav slēgta un sliedes nav nojauktas, ir tieši viena diena par daudz.
3
54
1
250
3,977